Pēdējo divu gadu laikā Latvijā ir veiktas izmaiņas likumdošanā, kas jau piesaistījušas valstij simtiem miljonu investīciju. Tuvākajā perspektīvā ienākumi var būt vēl lielāki. Ja reformas tiks turpinātas pareizajā virzienā, projekta „atvērtā Latvija” panākumiem ir visas izredzes pilnībā piepildīties.
Jaroslavs Zamullo,
Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs
Tas, kas ir paveikts – ir tikai sākums
Par sākumpunktu likumu reformām, kuru uzdevums ir ārvalstu kapitālu piesaistīšana valstij, var uzskatīt 2010. gada vasaru – tieši tad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz investoriem ES iepriekš nepieredzēti vienkāršu procedūru uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Nākamais nozīmīgais solis, par kuru plašsaziņas līdzekļos daudzkārt jau runāts, būs labvēlīga holdingu režīma ieviešana, sākot ar 2013. gadu, tas ierindos Latviju starp lielākajām Eiropas zemo nodokļu jurisdikcijām ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām.
Šīs abas iniciatīvas nav Latvijas jaunatklājums. Tā ir tikai pasaulē pārbaudītu paņēmienu izmantošana, kas ļauj mazajām valstīm pakāpeniski veicināt labklājību. Un jāteic, ka daudzām tas izdodas visai veiksmīgi.
Protams, salīdzinājumā ar divām bezdarbībā aizvadītām desmitgadēm, tas, ko Latvija jau ir paveikusi, nenoliedzami ir liels izrāviens gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā. Tomēr tas ir tikai sākums. Vēl daudz darāmā, lai panāktu un, vēlams, pārspētu konkurentus, kuri arī nesnauž. Piemēram, pavisam nesen Ungārija piešķīra iespēju iegūt pilsonību personām, kas iegādāsies valsts parādsaistības par summu 250 tūkst. eiro; bet Spānija plāno piedāvāt uzturēšanās atļaujas noformēšanu, iegādājoties nekustamo īpašumu, kā vērtība pārsniedz 160 tūkst. eiro.
Vairāk nodokļu vai investīciju?
Vispirms uz noteiktu laiku ir jāatsakās no biežajām izmaiņām un reformām nodokļu jomā, kas nereti izraisa vēlamajam pretēju efektu. Pat sarunas par šo tēmu negatīvi noskaņo gan finanšu investorus, gan uzņēmējus – kā vietējos, tā ārvalstu, kas cenšas attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā.
Savukārt, kas attiecas uz straujām, nepārdomātām izmaiņām, kas negatīvi ietekmē kapitālu īpašnieku plānus un rada valstij zaudējumus, tad tām jāiededz nepārtraukta „sarkanā” gaisma.
Šajā jomā jau esam pieļāvuši ne mazums kļūdu. Atcerēsimies, piemēram, labojumus, kas aizliedz no uzņēmuma peļņas nogrāmatot nodokli par dienesta automobiļa izmantošanu, kā vērtība pārsniedz 30 tūkst. latu. Neņemos uzskaitīt, cik daudz „luksusa” klases automobiļu īpašnieku pēc šiem labojumiem „pārsēdās” lietotos Vācijas automobiļos, vai cik sāka cītīgi maksāt nodokļus. Taču pašlaik pa Rīgas ielām lepni pārvietojas bariem „biezo” automobiļu, ko rotā Igaunijas numurzīmes – par to var pārliecināties ikviens. Un kaimiņvalstī Igaunijā šādu nodokļu ierobežojumu nav, tāpat kā nav problēmu reģistrēt automobiļus. Tas pats sakāms arī par dienesta automobiļu nodokli, ko pat VID ir atzinis par neefektīvu.
10% apmērā no izmaksājamajiem (tostarp arī nerezidentiem) procentiem ieviestā depozītu nodokļa dēļ bija jācieš bankām, kas ir orientētas uz darbu iekšzemes tirgū, un to „vienkāršajiem” klientiem. Turpretī lielo kapitālu īpašnieki šādā situācijā ar vienu parakstu pārceļ savus depozītus uz bankas filiāli vai meitas/mātes banku kaimiņvalstī vai arī nogulda depozītu uzņēmuma vārdā. Tādējādi netiek iekasēti nodokļi un aktīvi aizplūst.
Vai valsts daudz ieguva, ieturot nodokli no pensionāra, kas bija sakrājis 200 latus un noguldījis depozītā? No jebkura viedokļa raugoties, ieguvums ir apšaubāms…
Arī plānotā nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana sniegs īstermiņa efektu. Turklāt šāda rīcība var būtiski samazināt investīcijas šajā nozarē, jo no investora viedokļa gaidāmais palielinājums ir būtisks risks. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pats ar pašvaldību spēkiem īstenojamais nodokļa apmēra precizēšanas mehānisms ir visai necaurspīdīgs, kas rada labvēlīgu augsni korupcijai nākotnē.
Jāsaprot un jāatceras, ka valsts konkurētspēju nodrošina tas, ka tā tiek padarīta naudas ieplūšanai pievilcīga un vietējiem iedzīvotājiem komfortabla, un nevis tas, ka tiem nedaudzajiem, kas šeit vēl ir palikuši, tiek uzkrauta jauna nodeva. Tādēļ pie pašreizējās nodokļu likumdošanas vēl ir nepieciešams piestrādāt un tajā jāizlabo iepriekšējo gadu kļūdas. Kad tās būs novērstas, būtu lietderīgi ieviest jaunu grozījumu moratoriju – investīciju piesaistīšanai un uzņēmējdarbības ilgtermiņa plānošanai tas ir vitāli svarīgi.
Reklāma, atvieglojumi un tiesas vilcināšanās
Runājot par efektīvu nodokļu politiku, jāakcentē, ka primārais uzdevums ir izveidot tādu vidi, kurā nodokļu nomaksa būs iespējama un reāla. Šeit iespējams minēt veselu uzdevumu kompleksu.
Pirmkārt, valsts līmenī jāpropagandē Latvijas priekšrocības. Tās ir: jau pieminētā vienkāršā uzturēšanās atļaujas saņemšana un labvēlīgais holdingu režīms, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, izglītoti iedzīvotāji, kas prot svešvalodas, minimāla birokrātija u. tml.
Dažas lietas šķiet banālas, taču, būdama privāta organizācija, līdzšinējā pieredzē esam pārliecinājušies par to, cik efektīva var būt šķietami acīmredzamu priekšrocību izskaidrošana un popularizēšana. Minēšu piemēru – kļūstot par pirmo un visaktīvāko „uzturēšanās atļaujas investoram” programmas propagandētāju, Rietumu Banka šobrīd ir kļuvusi par neapšaubāmu finanšu sektora līderi subordinēto noguldījumu piesaistīšanā. Turklāt valsts līmenī pastāv visas iespējas izvērst vēl plašāku informācijas kampaņu – tās ieguvumi ir acīmredzami.
Turpmāk Latvijā ir jāizveido pievilcīgāka nodokļu sistēma. Tostarp jāievieš atvieglojumi jaunajiem uzņēmumiem, kuros piedalās ārvalstu kapitāls, arī daļēji jāatbrīvo no peļņas nodokļa nomaksas jaunizveidotie lielie uzņēmumi un investori, kas izveido darba vietas. Kritēriji un metodes var būt dažādas, piemēram, proporcionāla nodokļu likmes samazināšana atkarībā no izveidoto darba vietu skaita u. tml. Perspektīvā būtu vērts padomāt par nodokļu sloga samazināšanu darba vietām ar zemu samaksu.
Esmu pārliecināts, ka progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana nebūtu tik efektīvs solis. Nav nekāds noslēpums, ka turīgākiem ļaudīm ir būtiski lielākas iespējas savus ienākumus strukturēt tā, lai samazinātu nodokļu atskaitījumus. Tā vietā, lai palielinātu nodokļu slogu bagātajiem, būtu krietni saprātīgāk samazināt to trūcīgajiem.
Uzdevums ir arī diplomātiem. No ārējās ekonomiskās politikas viedokļa raugoties, ir nepieciešams veikt darbu, lai ar iespējami vairāk valstu sagatavotu un parakstītu līgumus par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem.
Vēl kāds būtisks aspekts attiecas uz tiesu sistēmas darbu: ir vispārzināms, ka tiesas darbības ātrums ir viens no svarīgākajiem tās efektivitātes kritērijiem. Diemžēl prakse novilcināt tiesvedību mēnešiem un gadiem ilgi (nereti tas arī ir negodprātīgu atbildētāju mērķis) pie mums ir ieguvusi tiesiskās katastrofas mērogus.
Absurda ir arī situācija, kad puses izvēlas nevērsties tiesā, jau iepriekš apzinoties, ka sprieduma saņemšanai patērētais laiks un izdevumi ir pielīdzināmi prasības summai. Būtu vērts uzmanīgāk palūkoties uz izskanējušo ierosinājumu padarīt vienkāršāku līdzekļu piedziņu no parādniekiem saskaņā ar dažādu veidu līgumiem un atsevišķos strīdu veidos deleģēt lēmumu pieņemšanu notāriem, citām pirmstiesas institūcijām, vai izveidot šķīrējtiesas, kas izskata tikai saimnieciskos strīdus.
Ir vērts padomāt par privāto uzņēmumu iekšējās dokumentācijas valodas „liberalizēšanu”. Starptautiskajā praksē tā ir angļu valoda, un ārvalstu investoriem dokumentu sagatavošana tajā ir pašsaprotama.
Kopumā, nopietni domājot par valsts nākotni, nevajadzētu aizmirst, ka Latvijas ekonomikas pamats nevar būt iekšējais patēriņš – mums ir pārāk maz iedzīvotāju, turklāt to skaits strauji samazinās.
Mūsu gadījumā vienīgā saprātīgā perspektīva ir prioritāro, eksportam strādājošo nozaru atbalstīšana un maksimāli komfortablu apstākļu radīšana tam, lai valstī ienāktu lieli investori un uzņēmumi. Esmu pārliecināts, ka šajā gadījumā jau vistuvākajā nākotnē Latvija varēs nostāties blakus saviem pagaidām vēl krietni veiksmīgākajiem konkurentiem.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
