Krievijas finanšu portāls Bankir.ru publicēja interviju ar Rietumu Bankas Valdes locekli Jevgēniju Djugajevu par tendencēm tehnoloģiju jomā, kas humanizē bankingu, IT inovācijām un interneta ekvairingu.
Piedāvājam iepazīties ar šīs intervijas tekstu:
Tehnoloģijas humanizē bankingu Kā šodienas tehnoloģijas ietekmē banku biznesu? Pēdējo gadu laikā bankings ir kļuvis daudz cilvēciskāks tieši tehnoloģiju dēļ. Agrāk bankas šķita birokrātiski kantori ar lielu daudzumu nevajadzīgu papīru, formalitāšu un tā tālāk, tagad gan fiziskas, gan juridiskas personas apkalpojošu banku “seja” kļūst cilvēciskāka. Jau ir izaugusi to cilvēku paaudze, kurai visa šī birokrātija nepatīk. Viņi vēlas, lai viss būtu interesantāks, cilvēciskāks, un bankas attiecīgi mainās.
Tieši tāpēc, no vienas puses, Krievijā un Eiropā ir parādījušies daudz jaunu tirgus dalībnieku, piemēram, Roketbanka, TKS un citi, kuriem ir “cilvēciskāka seja”. No otras puses, arī tādi lieli briesmoņi kā Alfa banka ir ievērojami mainījušies un kļuvuši cilvēciskāki. Un tas notiek tieši ar tehnoloģijām.
Parasti tiek uzskatīts, ka digitalizācija nogalina personīgo saskarsmi. Kur te ir cilvēciskums? Agrāk cilvēks nāca uz bankas biroju, ar viņu runāja īsti cilvēki, bet tagad viņš skatās datora ekrānā…
Kāpēc Facebook un VKontakte ir kļuvuši tik populāri? Pirms tam pastāvēja daudz dažādu iespēju tērzēt, sarunāties internetā. Bija visvisādas tērzētavas, forumi un tā tālāk, bet tikai Facebook un vēlāk arī VKontakte piedāvāja iespēju komunicēt līdzīgi tam, kā to darījāt, atnākot uz klubu vai vienkārši draugu pulkā. Saskarsme ir kļuvusi tāda, ka cilvēks vairs nepamana elektronisko starpslāni sociālā tīkla veidolā. Tas ir realizēts tik nemanāmi un caurspīdīgi, ka sarunās ar citiem, izmantojot šo tehnoloģiju, cilvēks to vienkārši nepamana. Tehnoloģija ir kļuvusi neredzama.
Banku darbībā notiek tas pats. Agrāk uz bankas letes bija daudz veidlapu, kuras bija jāaizpilda, tagad tas viss pakāpeniski līdz ar tehnoloģijām izzūd. Un cilvēki – gan banku klienti, gan darbinieki – domā tikai par būtību, nevis par birokrātiskām procedūrām.
Tendences tehnoloģijās Ja runājam par tehnoloģijām banku nozarē, ko Jūs šodien uzskatāt par visaktuālāko? Kas, Jūsuprāt, pašlaik ir pats galvenais? Mums ir vairāki pamatvirzieni. Pirmais virziens ir mobility, viss šodien pāriet uz mobilitāti. Un mēs darām visu iespējamo, lai mobilā banka būtu tikpat ērta un nepamanāma lietošanā kā sociālie tīkli. Kad cilvēks tērzē VKontakte vai Facebook, viņš nedomā par lietojumprogrammu. Tāpat, ja cilvēkam ir mobilā banka, viņš vispirms domā par maksājumiem, kas jāveic, nevis par to, kāda viņam ir bankas lietojumprogramma. Mēs mēģinām padarīt šo tehnoloģiju maksimāli nepamanāmu.
Otrais virziens ir dati. Mums šodien ir ļoti daudz datu, lai labi apkalpotu klientu. Šie dati tiek apkopoti gan pēc regulatoru pieprasījuma, gan lai nodrošinātu atbilstību, gan vienkārši pārdošanas procesā. Un visu šo datu kopu jāmāk korekti apstrādāt un izmantot. Pasaulē to šobrīd dēvē par Big Data. Šajā virzienā mēs arī aktīvi ieguldām naudu.
Trešais virziens ir procesu automatizēšana. Vēl viens virziens, kas nupat tikai parādās, ir saistīts ar banku darba jauno paradigmu – jaunu tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, kuras var aizstāt starpbanku tīklus (SWIFT u.c.).
Runājot par finanšu tehnoloģijām, inovācijām, parasti vispirms min pakalpojumus fiziskām personām. Cik pieprasīti tehnoloģiskie jaunumi un inovācijas ir juridisko personu sektorā? Mēs pieņemam, ka ar banku kontiem strādā cilvēki – neatkarīgi no tā, vai konts ir privāts vai korporatīvs. Mēs vienmēr strādājam ar cilvēkiem. Ja konts pieder juridiskai personai, tam vienkārši piekļūst vairāk cilvēku. Tur parasti ir dažādu lomu lietotāji: grāmatveži, uzņēmuma īpašnieki, direktori. Viss ir atkarīgs no uzņēmuma sarežģītības. Un mūsu galvenais mērķis ir ļaut visiem šiem cilvēkiem, kuri pārstāv korporatīvo klientu, strādāt ērti. Ļaut korporatīvajam klientam izmantot tādu scenāriju, ar kuru viņam būtu ērti strādāt, sadalīt lomas. Korporatīvajā vidē tā ir standarta situācija, kad ir kāda pilnvaru pakete, kuras ietvaros jāorganizē darbs ar uzņēmuma naudu tā, lai līdz minimumam samazinātu klienta riskus, izmantojot bankā esošās tehnoloģijas.
No otras puses, mēs cenšamies padarīt konta lietošanu maksimāli saprotamu visiem procesa dalībniekiem, lai pirms bankas izmantošanas nebūtu nepieciešama speciāla apmācība. Lai darbinieki savu funkciju ietvaros uzņēmumā varētu turpināt tās pildīt arī bankā, nekļūstot par internetbankas speciālistiem.
Mūsu pūliņi ir virzīti uz to, lai visiem šiem cilvēkiem būtu ērti strādāt. Piemēram, vēršoties bankā, darbiniekam ir jāidentificējas. Cilvēki parasti izmanto kaut kādus identifikatorus, brelokus un tamlīdzīgi. Tagad esam atbrīvojuši viņus no nepieciešamības izmantot tos. Esam vienojušies ar marķieru izgatavotāju un izveidojuši tā virtuālo analogu, kas tiek integrēts mobilajā aplikācijā. To var izmantot gan tiešsaistē, gan bezsaistē.
Vai Jums ir Android marķieri? Jā. Tur tiek izmantota diezgan interesanta drošības tehnoloģija, kas neglabā atslēgas tālrunī.
Es pajautāju par Android, jo tiek uzskatīts, ka to ir vide viscaurākā, no drošības viedokļa. Jebkura banka, kura tur nokļūst, var tikt uzlauzta... Tehnoloģija, kuru izmantojam, ir izveidota tā, ka tā pieņem, ka ierīce, kurā atrodas drošības atslēgas, jau ir uzlauzta, jau ir atvērta. Tādēļ aizsardzība tiek veidota tā, lai šo slepeno atslēgu varētu nozagt, taču nevarētu izmantot citā vietā.
Kiberdrošība ir galvenais faktors, kas kavē tiešsaistes bankinga attīstību. Ko darāt Jūs, lai aizsargātu savus lietotājus? No kiberdrošības viedokļa, mums ir divi virzieni – loģiskā drošība un tehniskā drošība. Loģiskā drošība ir, kad procesi ir izveidoti tā, lai tie būtu droši. Mēs vēršam klientu uzmanību uz tiem punktiem, kuri ir visbīstamākie operāciju veikšanas laikā.
Minēšu piemēru. Ja cilvēks attālināti papildina savu karti, tas ir drošs process. Tā ir zema riska operācija. Taču, ja cilvēks pārskaita naudu ārpus bankas kādai trešajai personai, tā ir daudz augstāka riska operācija. Mēs pieņemam, ka zema riska operācija prasa mazāk autorizācijas ziņā nekā augsta riska operācijas. Ja cilvēks veic augsta riska operāciju, autorizācija tiek nodrošināta, izmantojot daudz sarežģītāku algoritmu.
Tehniskā drošība ir drošas infrastruktūras, šifrēšanas līdzekļu izveide, izmantojot specializētu aprīkojumu un tā ekspluatācijas noteikumus.
Big Data, darbs ar datiem Godīgi sakot, Big Data bieži ir tikai skaists sauklis, kas nozīmē visdažādākās lietas. Ko Jūs ar to domājat? Kā to reāli izmantojat? Parasti visinteresantākais, runājot par Big Data, ir labi formulēts jautājums. Un šeit palīgā jānāk bankas biznesam, kas šos jautājumus formulē. Mūsu bankā dialogs ir izveidots tā, lai mēs varētu sniegt adekvātu atbildi uz jautājumiem, kad mums tādi rodas. Var nošķirt divas situācijas. Pirmā – kad biznesam ir konkrēts jautājums. Piemēram, viņi vēlas profilēt savus klientus pēc naudas tērēšanas veida no uzkrājumu kartēm: kurš brauc ar automašīnu, kurš spēlē azartspēles, kurš apmeklē lielveikalus… Saņemot šos datus, viņi var piedāvāt noteiktai klientu kategorijai kādu konkrētu produktu.
Otrā situācija – kad mēs precīzi nezinām, kas jāsaņem rezultātā, bet mums jāizmanto visas iespējas un visa informācija, kura ir pieejama. Parasti tas attiecas uz atbilstības jautājumiem, piemēram, kad mums notiek ar kāda sarežģīta klienta darbību saistīta izmeklēšana. Šajā gadījumā tiek izmantoti visi iespējamie transakciju kontakti, kurus var atklāt cilvēku starpā, lai secinātu jebko par riskiem saistībā ar šo klientu. Daži no procesiem ir automatizēti tā, ka ar noteiktu periodiskumu vai atbilstoši konkrētiem noteikumiem sistēma iesaka, kādiem klientiem būtu interesanti izmantot konkrētus produktus. Kad klients vēršas pie operatora, operators var apskatīt klienta profilu, paralēli viņš redz, kādas lietas varētu interesēt klientu. Operatoram nav obligāti tās piedāvāt, taču acumirklī viņš uzzina par klientu pietiekami daudz, neuzdodot tam muļķīgus jautājumus, nepiedāvājot to, kas klientu noteikti neinteresē.
Vai Jūs šim nolūkam izmantojat kādu īpašu iegādāto programmatūru? Vai esat radījuši kaut ko savu? Visu, kas satur mūsu
know-how biznesā, mēs radām paši, bet sistēmas, kuras jau kļuvušas par
commodity (standarta “precēm”), iegādājamies. Piemēram, mēs pērkam datu vizualizēšanas sistēmas un sistēmas darbam ar datiem, bet mums ir savs Data Warehouse, kas strādā, balstoties uz standarta tehnoloģijām. Kodolu ņemam no pazīstama starptautiskā bankas sistēmu pārdevēja, bet visu, kas attiecas uz klientu apkalpošanu, būvējam paši.
Banku IT un inovācijas Banku IT ir tik interesanta tēma! Banku sistēmas ir pietiekami smagas tehnoloģijas, programmu kompleksi, tās ir sarežģīti un dārgi mainīt. Dzīve visu laiku prasa kaut kādas izmaiņas – pievienot jaunus servisus, ieviest jaunus analītikas griezumus. Un te mums rodas pretruna – mainīt bankas sistēmu ir grūti un dārgi, taču izmaiņas ir vajadzīgas. Kā Jūs tiekat ar to galā? Mums viss sadalīts slāņos. Ir bankas kodols, kas strādā ar “vissmagākajām” korporatīvajām tehnoloģijām. Korporatīvās tehnoloģijas atšķiras ar to, ka, no inženierzinātņu viedokļa, tās ir izveidotas ļoti kvalitatīvi, tās labi mērogojas, labi “sagremo” datus. Šīm sistēmām ir pietiekami stingri ekspluatācijas noteikumi, tie nav jāuztver, kā Jūs uztverat, piemēram, savu Gmail pastkastīti – kamēr 4 gigabaiti nav aizpildīti, nedarīsiet itin neko. Robežvērtību kontrole, datu arhivēšana un reorganizācija tiek veikta katru dienu. Ja to visu dara, sistēma darbojas precīzi kā pulkstenis un ļauj veikt mērogošanu, kad slodze pieaug.
Banku darbībā pamata biznesa scenāriju skaits ir neliels – aizdot naudu, pieņemt naudu depozītā, pārskaitīt vai apmainīt citā aktīvu formā un visu precīzi saskaitīt. Visi finanšu produkti tiek veidoti ap vairāk vai mazāk standarta lietām, kuras atrodas kodola līmenī. Turklāt nianšu skaits ir milzīgs – piemēram, var būt vairāki desmiti procentu aprēķināšanas veidu.
Tādējādi ir slānis, kurā tiek veidota klientu apkalpošanas loģika. Tas ir vairāk atklāts, rakstīts, izmantojot svaigas tehnoloģijas, to var biežāk un vieglāk mainīt. Šis slānis ir daudz attālinātāks no kodola, un tur ir daudz lielāka rīcības brīvība. Šeit mēs varam iesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus un pat iekļaut kādus gatavus produktus.
Esam nonākuši pie finansiāli tehnisko inovāciju tēmas – pie mijiedarbības ar ārpakalpojumu sniedzējiem, startapiem. Bankām mēdz būt dažāda attieksme pret startapiem, novatoriem. Daži teic, ka tie ir bezjēdzīgi sprukstiņi dzeltenās brillēs, kas dzer smūtijus, daži tos atbalsta un mēģina izmantot savā biznesā. Kāda ir Jūsu pozīcija? Finanšu pasaulē pastāv noteiktas paniskas noskaņas saistībā ar finansiāli tehnisko aspektu. Finansiāli tehniskajā jomā visu laiku kaut kas notiek, parādās daudz jaunu tehnoloģiju. Un visi gaida, ka kaut kam jānotiek – jāparādās kādam banku Uber vai Facebook, bet tas joprojām nav parādījies. Ir kaut kāda histērija – viss ir steidzīgi jāiegādājas, jāiegulda startapos.
Turklāt visa pasaule turpina strādāt pēc veciem noteikumiem. Maksājumi šķērso Eiropu, izmantojot standarta banku pārvedumus SEPA Credit Transfer, Direct Debit un SWIFT. Jā, parādās vesela uzņēmumu kārta, kas bankām atņem transakciju biznesu, taču šie maksājumu uzņēmumi joprojām nevar dzīvot bez bankām. Tā vai citādi tie ir kaut kur “iesprausti” vienā vai vairākās bankās. Tie nevar funkcionēt bez banku sistēmas kaut vai no tehnoloģiskā viedokļa.
Pašlaik ir parādījusies blockchain tehnoloģija, kas teorētiski ļauj šādiem uzņēmumiem strādāt patstāvīgi. Bet šādu precedentu pagaidām nav. Mums ir interesanti tam visam sekot līdzi, mums ir arī interesanti, kad parādīsies pirmais praktiskais scenārijs. No otras puses, esam ieinteresēti būt par bekofisu tādiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešama pieeja reālai naudai. Šim nolūkam mums ir daudz maksājumu karšu API “rozešu”, kuras šādi uzņēmumi var izmantot, lai pie mums pieslēgtos.
Ja tie veic P2P pārvedumus, kur pēc tam nepieciešams nogādāt pārskaitīto naudu uz kartēm vai bankas kontiem, mums ir API, ar kura palīdzību šo naudu nogādāt. Ja viņiem nepieciešams izvest naudu caur SEPA vai SWIFT, mums ir API, kas palīdz to izdarīt. Mums ir visi nepieciešamie interfeisi darbam ar šādiem klientiem. Esam ieinteresēti palielināt transakciju plūsmu, bet viņi šo plūsmu ģenerē.
Kā Jūs ar viņiem strādājat? Jūs viņiem nodrošināt API, veidojat ar viņiem komandas – kā tas notiek? Vai investējat šādos uzņēmumos? Mums nav standarta pieejas. Mēs atbalstam pasākumus, kas tiek organizēti startapiem, mēģinām uzmanīgi novērot tos startapus, kuri saistīti ar finansiāli tehnisko aspektu. Viņi sevi prezentē, parāda savas idejas. Ja mums šīs idejas šķiet tuvas vai būtu interesanti pamēģināt, mēs ar viņiem vienojamies par sadarbības noteikumiem.
Aprīlī kopā ar TechHub Riga organizējām Rietumu FinTech Challenge, kurā piedalījās vairāki desmiti nominantu no dažādām valstīm. Uzvarēja Latvijas uzņēmums, kas nodrošina P2P kreditēšanas pakalpojumus. Starp dalībniekiem bija arī cilvēki, kuriem bija startapa ideja, kas saistīta ar rēķinu izstādīšanu un šo rēķinu apmaksu, izmantojot kredītkartes – Swipe.lv. Esam ar viņiem vienojušies, ka viņi strādās patstāvīgi, bet mūsu banka palīdz risināt juridiskos un tehniskos jautājumus. Mums ir saskaņots plāns,
road map, kura ietvaros arī darbojamies.
Jūs minējāt invoicing, P2P pārvedumus, blockchain.. Kādas vēl finansiāli tehnisko inovāciju jomas uzskatāt par perspektīvām? Kāda ir Jūsu attieksme, piemēram, pret PFM – Personal Financial Management? PFM – tas nav par mums. Parasti cilvēkiem, kuriem ir tāda nauda, kam nepieciešama pārvaldīšana, ir konti vairākās bankās. Diez vai kāds vēlēsies ielādēt savā bankā datus par savu atlikumu citā bankā. Tas skan neloģiski. Tāpēc man šķiet, ka šāda niša ir, bet man tajā patīk cits formāts. Ir tāds Amerikāņu uzņēmums Mint, kam ir iespēja pieslēgties visām bankām, kurās jums ir nauda vai portfeļi, un pēc tam veikt kādus agregētus šo datu apkopojumus.
Kopumā
blockchain ir visdaudzsološākā tehnoloģija finansiāli tehniskajā jomā, jo tā risina jautājumu, kā nodot vērtības elektroniski. Kad parādījās internets, tas risināja jautājumu, kā nodot informāciju dažādos attālumos, taču šobrīd, parādoties blockchain tehnoloģijai, tiek risināts jautājums, kā nodot vērtības dažādos attālumos. Pagaidām jautājums ir, kā izmantot šo tehnoloģiju. Jo vērtību var nodot, bet pārbaudīt, ka tehnoloģija tiek izmantota likumīgi, pagaidām ir problemātiski.
Esmu lasījis, ka Jūs jau kārtējo gadu atzīst par vislabāko asset management banku? Kas attiecas uz asset management, mēs cenšamies, lai tas mums būtu daudz interesantāks nekā citiem. Kopš pagājušā gada mums ir uzņēmums Rietumu Asset Management, tam ir diezgan interesanti produkti, kas ļauj par asset management iedomāties pat tiem cilvēkiem, kuri pirms tam turēja savu naudu tikai depozītos. Mēs cenšamies padarīt šo līdzekļu izvietošanas veidu saprotamāku pat cilvēkiem ar nelieliem līdzekļiem, piemēram, no 50–100 tūkstošiem dolāru. Mēs nodrošinām viņiem iespēju izmantot aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumu, lai izvietotu brīvos līdzekļus. Tādām summām parasti nav iespējams piešķirt individuālu portfeļa pārvaldnieku, taču mums ir automatizēta sistēma, kas ļauj cilvēkam pašam izveidot savu portfeli, ņemot vērā mums izveidojušos aktīvu pārvaldīšanas principus. Šādas sistēmas darba piemērs atrodams mūsu vietnē:
http://www.rietumu.ru/investment#ram.
Un atkal par to var pateikties jaunām tehnoloģijām? Jā, mūsu bankai ir bankas likviditātes pārvaldīšanas pieredze. Ir Valsts kase, kas pārvalda bankas likviditāti jau vairāk nekā 20 gadus. Tai ir labs
track record. Esam paņēmuši likviditātes pārvaldīšanas loģiku, ko izmanto Valsts kase, un iepakojām to metodoloģijā, kuru piedāvājam klientam
asset management jomā.
E-komercija, interneta ekvairings Kā zināms, Jūs aktīvi strādājat ar e-commerce . Ko piedāvājat šajā jomā un kāpēc Jums ir svarīga ? Šodien aizvien vairāk pirkumu notiek ar starpniecību, izmantojot elektroniskās un maksājumu kartes internetā. Turklāt lietotāju scenāriji pārstāj būs tikpat triviāli kā agrāk. Paņemsim, piemēram, Uber darba scenāriju jomā. Lietotājs lejupielādē lietojumprogrammu, piesaista kredītkarti. Pēc kredītkartes piesaistīšanas viņš izsauc taksometru, taksometrs atbrauc, viņš kaut kur brauc, izkāpj no mašīnas, saka taksometra vadītājam: “Uz redzēšanos!” Un viss, nekādas naudas. Visi norēķini notiek fona režīmā no kartes, kura piesaistīta Uber lietotāja kontam. Lietotājs neveic pirkumus internetā, viņš izmanto taksometru. Bet vienlaikus notiek transakciju plūsma. Tas ir tas scenārijs, kad tehnoloģija kļūst nepamanāma.
E-komercijas jomā ir daudz dažādu starpnieku, kuri nodarbojas ar maksājumiem, interneta ekvairingu. Un tās nav bankas… Bankas ir tā ķēdes daļa, kas ļauj saņemt naudu no kartes. Ir Visa, MasterCard tīkls, kas nodrošina transakciju autorizāciju reāllaikā. Visi grib būt pārliecināti, ka nauda tiks saņemta. Uzticību šai sistēmai nodrošina Visa un MasterCard. Bet tā nestrādā bez bankām. Bankas nodrošina norēķināšanās funkciju. Tās ļauj naudai kustēties.
Mūsu banka rīkojas kā ekvaiers, mūsu loma ir nodrošināt, lai tirgotājs laikus saņemtu informāciju, ka autorizācija notikusi veiksmīgi. Un nākamajā dienā vai atbilstoši noteikumiem tirgotājs saņemtu šo naudu. Mēs esam pavadonis, kas ved pie naudas.
Vai uzskatāt sevi par banku vai vairāk par IT uzņēmumu kā, piemēram, Tiņkoff. Protams, mēs galvenokārt esam banka. Mūsu IT ir paredzētas tikai bankas darba automatizēšanai. Ir daudz lietu, par kurām atbild IT: transakciju apstrāde, attālinātas piekļuves drošība un tā tālāk. Bet galvenokārt esam banka. Mēs strādājam ar naudu.
Piemēram, Google arī veic naudas pārvedumus. Kāda ir starpība? Viņi tik un tā to dara ar banku palīdzību. Aiz visām Facebook vai Google iniciatīvām, kad nauda tiek pārskaitīta pasta vai kādas tērzētavas lietotāju starpā, aiz visas šīs sistēmas atrodas karšu infrastruktūra. Es domāju, ka viņi plāno izveidot savu infrastruktūru. Taču šobrīd naudas kustības nodrošināšanai visi izmanto esošo infrastruktūru.
Kur Jūs virzīsieties tālāk? Kādi Jums ir plāni? Mēs ieguldām nopietnu naudu procesinga biznesa attīstībā. Mēs esam ekvaiers, attīstām arī procesinga komponentu. Šogad esam palaiduši savu procesinga centru DECTA.
Attīstām arī brokeru virzienu, lai strādāt ar vērtspapīru tirgu būtu tikpat viegli kā ar maksājumiem un valūtām. Lai varētu iegādāties Tesla, Alibaba, Facebook – jebkurus vērtspapīrus tikpat viegli kā veikt maksājumu vai naudas pārvedumu. Šobrīd Eiropas tirgū depozītu likmes svārstās ap nulli, tāpēc cilvēkiem jānodrošina iespēja ieguldīt naudu. Un mēs aktīvi pie tā strādājam.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
