Pašlaik Latvijas uzņēmumiem ir lieliskas iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu. Gan austrumu, gan rietumu investoru interese par perspektīvā vietējā biznesa pirkšanu ir izrādījusies tik liela, ka izraisījusi kvalitatīvo piedāvājumu deficītu . Ir pienācis laiks attīstīt jaunus projektus un piesaistīt ārvalstu finanšu partnerus .
Renāts Lokomets, Rietumu Bankas viceprezidents Latvija pēdējos gados ir kļuvusi par jaunu modes tendenci starptautiskajiem investoriem – kā no Krievijas un citām NVS valstīm, tā arī, piemēram, no Skandināvijas. „Riska kapitālisti” ir iemīļojuši mūsu valsti gan tās progresīvo likumu un stabilās finanšu sistēmas dēļ; gan arī par lielisko servisu praktiski visās jomās, valodu prasmēm, kvalificētu un Eiropas izpratnē lētu darbaspēku.
Pastāvīgi apkalpojot darījumus, kas saistīti ar investīciju piesaistīšanu, mēs redzam, ka interese par līdzekļu ieguldīšanu Latvijas uzņēmējdarbībā ar katru gadu pieaug. Par banalitāti labā nozīmē jau ir kļuvusi agrāko gadu sasniegumu atkārtošana. Piebildīsim tikai to, ka viena vienīgā 2010. gadā pieņemtā uzturēšanās atļauju piešķiršanas programma investoriem Latvijas ekonomikai ir piesaistījusi jau 250 miljonus latu un ir acīmredzama mūsu valsts „jauno iedzīvotāju” skaita pieauguma tendence.
Viens no nacionālās ekonomikas balstiem un stabila platforma ārējām investīcijām ir Latvijas banku sistēma, kas uz daudzu Eiropas valstu fona izskatās pat vairāk nekā pieklājīgi. Uzņēmējdarbības, tostarp ražošanas, attīstību veicina arī Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistīšana – „bonuss”, kas investoriem no NVS to vēsturiskajā dzimtenē absolūti nav pieejams.
Jauns pozitīvs signāls investoriem būs nākamā gada sākumā gaidāmā nodokļu likumdošanas liberalizēšana, līdz ar kuru Latvijā sāks darboties viens no labvēlīgākajiem starptautisko holdingu, kas akumulē reālos ekonomikas sektoros strādājošu uzņēmumu peļņu, reģistrēšanas un apkalpošanas režīmiem. Pozitīvu noskaņu palielināja arī nesen stājusies spēkā Vienošanās ar Krieviju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.
Uz šādas Latvijas aktīviem veltītas acīmredzamas intereses fona mūsu valstī šobrīd ir izveidojusies paradoksāla situācija. Gan man, gan maniem kolēģiem ne reizi vien ir nācies būt lieciniekiem tam, kā investors, kas vēlas savus līdzekļus ieguldīt kādā no Latvijas ekonomikas sektoriem, ar lielām grūtībām atrod tam vairāk vai mazāk piemērotu piedāvājumu par adekvātu cenu. Tādēļ mums nākas secināt ne pārāk iepriecinošu faktu – ir izveidojies stabils labu projektu deficīts. Bet gandrīz visiem kvalitatīvajiem projektiem ļoti ātri izdodas piesaistīt investorus. Latvijas bankas šādiem projektiem ar investīciju kapitālu no savas puses ir gatavas sniegt atbalstu kreditēšanā.
Īpašu ārvalstu kapitāla „pieprasījumu” bauda uzņēmējdarbība nekustamo īpašumu jomā – līdzekļi tiek ieguldīti jaunu dzīvojamo un biroju kompleksu celtniecībā; nākamie virzieni ir tranzīts un loģistika, tehnoloģijas, finanšu pakalpojumi, kā arī ražotnes, kuru produkciju iespējams efektīvi eksportēt – gan uz Krieviju, gan uz „veco” Eiropu. Latvijas „nestandarta” eksporta spektrs ir visai plašs – sākot ar produkciju, ko tirgū piegādā zivjaudzētavas, kas audzē vērtīgu sugu zivis un piegādā ikrus, līdz īstermiņa kreditēšanai – pašlaik mēs jau pazīstam tādus finanšu uzņēmumus, kas, sākuši uzņēmējdarbību Latvijā pirms dažiem gadiem, liek lietā iegūtās iestrādes, lai aktīvi attīstītos virknē Eiropas valstu. Ne mazāk perspektīvs ir medicīnisko pakalpojumu eksports, tostarp stomatoloģijas un plastiskās ķirurģijas jomā.
Pilnīgi piekrītu tam, ka milzīgs ir Latvijas potenciāls arī izglītības eksporta jomā – gan krievu valodā, gan angļu. Šis virziens jau attīstās, bet, ņemot vērā vēsturiskās un kultūras attiecības, mums šajā jomā ir tiesības cerēt uz vēl spožākām perspektīvām. Desmitiem tūkstošu studentu no NVS valstīm mācās Amerikā, Lielbritānijā, Šveicē un citās rietumvalstīs. Prasmīgi izmantojot savas unikālās priekšrocības, Latvija varētu kļūt par Baltijas studentu centru, tostarp arī saviem „austrumu” kaimiņiem.
Šā brīža tendences liecina par to, ka riska kapitālu pieplūdums Latvijā pārskatāmā nākotnē pieaugs. Piemēram, jau ir nodibināti vairāki desmitos miljonu eiro mērāmi fondi, tostarp Eiropas investīciju fonda atbalstītais Baltijas investīciju fonds, kuri iegulda līdzekļus Latvijas ekonomikā. Uzrodas jauni investori – no Skandināvijas, Krievijas, Kazahstānas, starp kuriem ir arī tie, kas mūsu valstī ir saņēmuši uzturēšanās atļauju „investoru programmas” ietvaros.
Tomēr, kā liecina pasaules pieredze, kapitāli nebūt nav statiski un vienmēr tiecas turp, kur pastāv iespējas maksimāli efektīvai to pielietošanai. Latvijas gadījumā tas nozīmē perspektīvu visdažādākajās uzņēmējdarbības jomās „start-up”
veidošanu
, kas ir gatavi riska naudas, Eiropas fondu līdzekļu ieplūšanai, kā arī banku kredītu piesaistīšanai. Jābūt gataviem visplašākajam investīciju projektu piedāvājumam. Ja Latvijas uzņēmējdarbība to nodrošināt nespēs, investori agri vai vēlu aizies uz citiem tirgiem. Citiem vārdiem sakot, mums jācenšas izmantot esošā labvēlīgā situācija – gan valsts, gan biznesa līmenī.
No likumdošanas viedokļa, apstākļi gan uzņēmējdarbības nodibināšanai un attīstīšanai, gan ārvalstu kapitāla piesaistīšanai kļūst aizvien labvēlīgāki. Tomēr nav noslēpums, ka vēl pavisam nesen mūsu valsts vairāk koncentrējās cīņai ar krīzi, nevis jaunas uzņēmējdarbības attīstīšanai optimālas vides radīšanai. Esmu pārliecināts, ka aktīvāka valsts pozīcija ar uzviju atmaksāsies nodokļu ieņēmumos.
Bet pagaidām tieši bankas, kas plaši sadarbojas ar korporatīvajiem klientiem, ir tie centri, kuri saņem un apstrādā riska kapitālu piesaistīšanas un līdzekļu investēšanas iespēju piedāvājumus. Pēdējo triju gadu laikā mēs Rietumu Bankā novērojam nepārtrauktu šādas intereses pieaugumu, un visi mūsu speciālisti, kuri strādā ar šādiem pieteikumiem, ir noslogoti vairākus mēnešus uz priekšu.
Pašlaik vairākumā gadījumu puses, kuras interesē kopīgi veiksmīgas uzņēmējdarbības projekti, galu galā atrod cita citu, taču projektu piedāvājums pakāpeniski izsīkst, bet līdzekļu pieplūdums, gluži pretēji – palielinās. Nākotne ir atkarīga no tā, cik aktīvi Latvijā attīstīsies jauni uzņēmumi. No tā, vai mēs spēsim nodrošināt pienācīgus piedāvājumus riska investoriem, kuri meklē pielietojumu savam kapitālam.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
