Rietumu Bankas Labdarības fonds iegādājās un dāvināja Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam unikālus mākslas darbus – trīs keramikas priekšmetus, kas pēc ievērojamā mākslinieka – avangardista, Romana Sutas skicēm, pagājušā gadsimta 30. gados tika darināti Kuzņecova porcelāna fabrikā, Rīgā.
Šogad aprit 120 gadi kopš dzimis mākslinieks, grafiķis, scenogrāfs, lietišķās mākslas darbu autors, avangardists Romans Suta. Jubilejas svinību ietvaros ir ieplānoti vairāki, izcilā latviešu novatora daiļradei veltīti kultūras pasākumi. Īpaša vieta tajos ir ierādīta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (viena no tā struktūrvienībām ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs) sastādītajai programmai.
Rietumu Bankas Labdarības fonda iegādātie priekšmeti tiks eksponēti izstādē “Romans Suta – 120 gadi. Universāla mākslas formula”, kas tiek plānota 2017. gada pavasarī. Pēc izstādes, mākslas darbi papildinās muzeja pastāvīgo ekspozīciju.
Preses konferencē, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, Inese Baranovska pastāstīja: “Šī gada sākumā, muzejā vērsās kāda kundze, kura paziņoja, ka viņai ir daži 30. gados radīti Sutas darbi. Lai gan, šie priekšmeti jau bija kļuvuši par ģimenes relikviju, kundze apzinājās, ka tie ir ļoti vērtīgi un Latvijas mākslas vēsturei nozīmīgi, tādēļ viņa nolēma piedāvāt muzejam iespēju iegādāties šos darbus. Diemžēl LNNM nav iespējas un resursu regulāriem krājuma papildinājumiem, tādēļ RB fonda atsaucība un atbalsts gadījumos, kad ir iespējas iegūt muzeja kolekcijai unikālus priekšmetus ir augsti vērtējama. Mūsu muzejs vērsās pēc palīdzības Rietumu Bankas Labdarības fondā un ļoti ātri saņēma pozitīvu atbildi. Šobrīd ir nokārtotas visas oficiālās formalitātes, un mēs priecājamies, ka muzeja kolekciju papildinās tik reti, izcilā mākslinieka, Sutas darbi.”
Par Romana Sutas ieguldījumu lietišķās mākslas attīstībā parasti uzskata “Baltars” darbnīcā tapušos porcelāna izstrādājumus, kas jau ir ieguvuši 20. gadsimta mākslas ikonu statusu, jo kultivēja mākslinieku apvienību RIPORS un “Burtnieks” biedru neatkārtojamo un individuālo rokrakstu.
Sutas porcelāna meistardarbi ir nozīmīgs ieguldījums mākslā ne tikai Eiropas, bet arī pasaules kontekstā. Arī keramikas izstrādājumi – māla vāzes un šķīvji – būtiski ietekmēja lietišķās mākslas un dizaina attīstību. Mākslinieka interese par keramiku izpaudās eksperimentos ražošanas jomā. Suta pat izveidoja keramikas darbnīcu, tomēr tehnisku iemeslu dēļ viņam neizdevās sākt ražošanu. Darbs ar keramiku Sutam bija pirmais solis pretī nākotnes panākumiem “Baltarā”.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs uzsver, ka īpaši nozīmīgi kolekcijā ir profesionālo mākslinieku – Romana Sutas un viņa dzīvesbiedres, ievērojamās mākslinieces Aleksandras Beļcovas, Sigismunda Vidberga un citu, sadarbībā ar Kuzņecova un Jessena fabrikām tapušie darbi.
Rīgas mākslas porcelāns neapšaubāmi ir ieguvis starptautisku atzinību un panākumus, kas ir gūti izstādēs daudzu gadu laikā. No autordarbiem, kas tapuši ierobežotā skaitā, ir saglabājušies tikai daži priekšmeti, bet apritē nonāk tikai atsevišķas lietas, tādēļ interese par tiem ir ārkārtīgi liela. Ja kāds no darbiem parādās izsolēs, to cenas pārdošanas brīdī daudzkārt pieaug.
Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir dibināts 1989. gadā. Kopš 2010. gada tas ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sastāvdaļa. Muzeja ēka – bijusī Svētā Jura baznīca – ir senākā akmens ēka visā Baltijā, tā tiek datēta ar 13. gadsimtu. Rīgas porcelāna kolekciju var aplūkot muzeja otrajā stāvā, kur ir izvietota ekspozīcija “Latvijas dekoratīvi lietišķā māksla no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 60. gadiem”.
“Mēs Ļoti priecājamies par sadarbību, kas ir izveidojusies starp Rietumu Bankas Labdarības fondu un Nacionālo mākslas muzeju, tostarp ar muzeju “Rīgas Birža” un “Lietišķās mākslas muzeju”, kas aizsākās jau 2000. gada sākumā. Mēs augstu vērtējam muzeja darbinieku profesionālo un pašaizliedzīgo darbu, kuram pateicoties muzeju joma Latvijā atrodas augstā līmenī. Ceram, ka mūsu sadarbība turpināsies daudzos interesantos un iespaidīgos projektos,” uzsvēra Rietumu Bankas Labdarības fonda priekšsēdētāja Inga Šīna.
Jau iepriekš ar Rietumu Bankas Labdarības fonda atbalstu muzeja pastāvīgo ekspozīciju pēdējos gados ir papildinājuši: unikāla Marijas Rinkes (1899–1933) darināta vāze, rets izcilā Latvijas tekstilmākslas meistara Jūlija Straumes (1874–1970) nacionālajā Art Deco stilā austs paklājs, Niklāva Strunkes darinātā jaunekļa statuete “Tautu dēls”. Ir restaurēti senatnīgi, pēc Jūlija Madernieka (1870–1955) skicēm darināti mēbeļu eksponāti, kas atspoguļo meklējumus latviskā stila interjerā laika posmā no 1920. – 1930. gadam.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
