Viesizrādes atbalsta Rietumu Banka.
Georga Bīhnera „Voiceku” Rīgā ir iestudējis Kirils Serebreņņikovs – Gogoļa centra mākslinieciskais vadītājs, pazīstams Krievijas teātra un kino režisors. Šobrīd viņš ir viens no spilgtākajiem, izcilākajiem un progresīvākajiem Krievijas režisoriem. Speciālisti un kritiķi viņu uzskata par tā sauktās „jaunās drāmas” pamatlicēju, kurš ir apliecinājis tās dzīvotspēju arī uz Maskavas Dailes teātra skatuves.
Pēdējos gados Kirils Serebreņņikovs ir biežs Rīgas viesis, kur, izņemot „Voiceku”, pirms četriem gadiem iestudēja „Mirušās dvēseles” pēc N. Gogoļa dižās poēmas motīviem. Vācu dzejnieka un dramaturga Georga Bīhnera luga „Voiceks” tika uzrakstīta 19. gs. trīsdesmitajos gados un pirmo reizi tika publicēta 1879. gadā. Šajā iestudējumā tās darbība ir pārcelta uz mūsdienām, uz laikmetīgās mākslas galeriju, un tās varonis kļūst par cietsirdīga mākslas eksperimenta upuri. Kritiķi iestudējumu uzņēma ar lielu interesi.
Otru izrādi ir iestudējis Rīgā dzimušais jaunais režisors Vladislavs Nastavševs, kurš savas radošās karjeras laikā ir mācījies un iestudējis izrādes Latvijā, Anglijā un Krievijā. Maskavas skatītāji uz Gogoļa centra skatuves jau ir redzējuši viņa iestudējumus: „Mitjas mīlestība”, „Bailes” un „Mēdeja”. Šoreiz tiks parādīta pēc Daniila Harmsa stāstu motīviem iestudētā „Vecene”.
Latvijas Nacionālais teātris tika dibināts 1919. gadā. Tas joprojām atrodas vēsturiskajās telpās, kurās vēl 20. gs. sākumā savu lugu mēģinājumos piedalījās Maksims Gorkijs. Teātra afišā līdz ar klasiskajām izrādēm vienmēr ir arī laikmetīgi iestudējumi, tā sniedzot izvēles iespējas gan demokrātiskajai publikai, gan mākslas gardēžiem. Savas pastāvēšanas laikā teātris vairākkārt ir sniedzis viesizrādes Maskavā un citās Krievijas pilsētās.
Šajā viesizrāžu programmā ir divi laikmetīgi iestudējumi, un arī šis fakts noteica skatuves izvēli. Maskavas Gogoļa centrs ir apjomīgs multimediju teātra komplekss, kas tika izveidots, reformējot Gogoļa teātri. Tā nav tikai teātra skatuve, šeit sastopas daudzi mūsdienu mākslas veidi: notiek kinoseansi, lekcijas, diskusijas, koncerti un izstādes.
Ir būtiski, ka šīs Latvijas Nacionālā teātra viesizrādes tiek plaši reklamētas Krievijas televīzijas kanālos un presē.
„Ja runājam par visu plašo Latvijas un Krievijas kultūras sakaru paleti, teātris tajā spēlē vienu no galvenajām lomām. Dziļo divpusējo interesi šajā sfērā nosaka mūsu valstu teātra mākslas augstais līmenis; Latvijā pēdējo gadu laikā teātris piedzīvo neredzētu pacēlumu: šeit strādā vairāki izcili, mūsdienīgi režisori, kuru veikums ir augstu novērtēts gan dzimtenē, gan aiz tās robežām. Manuprāt, Maskavas publika spēs novērtēt tieši šo latviešu teātra oriģinālo, zināmā mērā avangardisko būtību. Mēs ceram uz lielu interesi par šīm viesizrādēm. Esmu pārliecināts, ka šis nav pēdējais mūsu projekts, ko piedāvājam Maskavai. Vēlamies parādīt visu labāko un interesantāko, kas raksturo mūsdienu Latvijas kultūru,” saka Aleksandrs Gafins, Rietumu Bankas Padomes loceklis.
Paralēli ar Latvijas Nacionālā teātra viesizrādēm Gogoļa centra telpās no 1. līdz 7. aprīlim būs aplūkojama arī Latvijas politiķa un fotomākslinieka Jāņa Krūmiņa darbu izstāde „Mana Latvija”. Pagājušā gada jūnijā šī izstāde tika eksponēta Sanktpēterburgā, Moikas krastmalā.
Jānis Krūmiņš ir ne tikai profesionāls fotogrāfs, kurš plaši pazīstams ar saviem oriģinālajām fotogrāfijām, bet arī unikāla personība. Būdams daudzu politiķu un uzņēmēju draugs, viņš ir ietekmīga persona arī Latvijas mākslas, valdošo aprindu un uzņēmējdarbības elitē. Kā teica, atverot viņa darbu izstādi Sanktpēterburgā, Latvijas bijusī ģenerālkonsule šajā pilsētā, bet tagad Rīgas domes pārstāve Krievijas reģionos Iveta Sers: „Jānis Krūmiņš ir ievērojama personība. Viņš ir gan aizrautīgs fotogrāfs, gan ievērojams sabiedriskais darbinieks un filozofs. Viņš vairākas reizes ir bijis ministrs, piedalījies divu partiju dibināšanā, kuras vadīja valsti pēdējo gadu desmitu laikā. Viņa skatījums uz Latviju ir ļoti precīzs un vienlaikus – individuāls”.
Arī fotoizstādi „Mana Latvija” atbalsta Rietumu Banka.
Rietumu Banka Latvijā un ārzemēs ir zināma kā dažādu Krievijas un Latvijas mākslas un kultūras sadarbības projektu atbalstītāja. Vairākus gadus banka ir festivāla „Zelta maska” partneris Latvijā, pēdējos gados ir sponsorējusi Krievijas teātru un muzikālo kolektīvu viesizrādes Latvijā un Latvijas Nacionālās operas viesizrādes Maskavā, ir atbalstījusi Karla Faberžē darbu (no Krievijas valsts kolekcijām) izstādi Rīgā, mūsdienu fotomākslinieka Jāņa Krūmiņa darbu izstādi Sanktpēterburgā un citus projektus.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
