Šonedēļ notika garīgās kultūras mantisko vērtību saglabāšanas jautājumiem veltīta Latvijas reliģisko konfesiju pārstāvju un Rietumu Bankas Labdarības fonda vadības tikšanās . Kā tajā akcentēja Fonda P adomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko, arī nākamgad Rietumu Banka turpinās šādu projektu atbalstam paredzēto konkursu „Latvijas sakrālais mantojums” .
Uz tikšanos Rietumu Bankā bija ieradušies Grīvas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcas (Daugavpils), Mālpils evaņģēliski luteriskās baznīcas, Opekalna evaņģēliski luteriskās baznīcas, Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanu nama, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas un Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīcas pārstāvji.
Šā gada rudenī noslēdzās konkurss „Latvijas sakrālais mantojums”, ko Rietumu Banka rīkoja sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, un tikšanās laikā tika pārrunāti šā konkursa rezultāti. Baznīcas pārstāvji akcentēja, ka šis konkurss devis iespēju atjaunot daudz nozīmīgu kultūrvēsturisko vērtību, kas ir būtiskas gan no garīgās kultūras uzturēšanas viedokļa, gan no arhitektūras un mākslas pieminekļu saglabāšanas viedokļa.
Kā minēja Daugavpils Grīvas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcas pārstāvis: „Rietumu Bankas Labdarības fonda palīdzība mūsu baznīcai bija ļoti svarīga, un tā mums tika sniegta tieši tad, kad tā bija visvairāk nepieciešama. Mēs visi – gan draudzes locekļi, gan vienkāršie Daugavpils iedzīvotāji – pateicamies par šo laikus sniegto atbalstu, kas bija nozīmīgs baznīcas atjaunošanā.”
Rietumu Bankas Labdarības fonda Padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko tikšanās laikā sacīja, ka nākamgad projekts „Latvijas sakrālais mantojums” tiks turpināts, un tā mērogs var tikt paplašināts. „Es jau sen vēlējos īstenot projektu, kā ietvaros tiktu sniegta palīdzība daudzajām Latvijas reliģiskajām konfesijām. Esmu pārliecināts, ka jāpalīdz ir neatkarīgi no nacionālās vai reliģiskās piederības, tādēļ no sirds priecājos par to, ka mums ir radusies šāda iespēja,” atzina A. Suharenko.
Savukārt Rietumu Bankas Labdarības fonda Valdes priekšsēdētāja Inga Šīna informēja par fonda darbību pagājušajā gadā: „Atbalsts sakrālā mantojuma saglabāšanai paredzētajiem projektiem ir nozīmīgs un ļoti interesants fonda darbības virziens. Līdztekus turpinām atbalstīt projektus, kas paredzēti bērnu veselības un bērnu drošības aizsardzībai, palīdzības sniegšanai sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, kā arī kultūras jomas projektus.”
Šā gada konkursa „Latvijas sakrālais mantojums” ietvaros, pēc rūpīgas vairāk nekā 100 saņemto pieteikumu izvērtēšanas, tika izvēlēti septiņi projekti:
1. Asares Evaņģēliski luteriskā baznīca (Aknīstes pagastā) – vēsturisko koka durvju restaurācija. Baznīcas celtniecība tika sākta 19. gs. sākumā. Unikālais durvju rokturis ir saglabājies kopš 1820. gada;
2. Grīvas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca Daugavpilī – jumta un torņa remonts. Baznīca uzcelta 1924. gadā, un tai raksturīgi unikāli kokgriezumi. Baznīcā atrodas 11 svētbildes, kas datētas ar 17. gs. sākumu;
3. Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca – sānu altārgleznas restaurācija. Krāslavas katoļu baznīca ir spilgtākais barokālās arhitektūras piemineklis Latgalē, tā celta laika posmā no 1767. līdz 1775. gadam;
4. Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca – jumta un torņa remonts. Baznīca uzcelta laika posmā no 1742. līdz 1758. gadam, un tā tiek uzskatīta par greznāko un monumentālāko celtni Liepājā. Dievnama eksterjers un iekšējais noformējums ieturēts vēlīnā baroka stilā ar klasicisma elementiem. Baznīcas interjers atspoguļo rokoko stilu ar tam raksturīgo greznību; 5. Mālpils evaņģēliski luteriskā baznīca – 19. gs. bronzas lustras restaurācija. Pašreizējā baznīcas ēka ir celta 1766. gadā; 6. Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca (Alūksnes pagasts) – fasādes remonts un zibensnovedēja uzstādīšana. Baznīca, kas atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa Latvijā. Nozīmīgs baroka un klasicisma arhitektūras paraugs Ziemeļvidzemē. Pirmo reizi baznīca minēta dokumentos 1693. gadā;
7. Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams (Rēzeknes rajons) – bojāto koka konstrukciju remonts. Šis lūgšanu nams atrodas pagastā, kurā jau kopš seniem laikiem mitinās Latvijas vecticībnieku kopiena. Lūgšanu nams celts 1886. gadā un atjaunots 1905. gadā.
Rietumu Banka un Labdarības fonds pēdējos desmit gadus sniedz atbalstu visām lielākajām reliģiskajām konfesijām Latvijā. Tā savulaik Rietumu Bankas Fonda palīdzību saņēma Liepājas vecticībnieku lūgšanu nams, Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle, Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle, Sv. Jāņa baznīca, Sv. Pāvila baznīca, Rīgas sinagoga, Valkas pareizticīgo kopiena u. c.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
