Tās kurators ir ievērojamais Latvijas gleznotājs Artūrs Ņikitins, kuram ir izdevies sapulcēt izcilākos un talantīgākos šajā unikālajā tehnikā strādājošos laikabiedrus un izveidot iespaidīgu, enerģijas, krāsu un jēgas piepildītu ekspozīciju.
Izstādē ir apskatāmi vairāku paaudžu Latvijas mākslinieku pasteļa tehnikā radīti darbi. Autoru vidū ir Dmitrijs Lavrentjevs, Aleksandrs Stepanjans, Juris Ģērmanis, Alla Koroļova, protams, Larisa Šellare, Andris Abiļevs, Felicita Pauļuka, kā arī pats meistars Artūrs Ņikitins.
Stāstot par ekspozīciju, Artūrs Ņikitins atzīst: „Par „programmas naglu” uzskatu Felicitas Pauļukas šedevrus, kurus īpaši mūsu izstādei ir laipni piešķīris Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Tie ir tapuši 1970. gadu vidū. Bez šīs gleznotājas ir grūti iedomāties Latvijas 20. gadsimta mākslu: viņa ir pelnījusi cieņu gan kā māksliniece, gan kā personība. Viņas darbi vienmēr sajūsmina ar izmeklētu zīmējumu un ļoti augstu izpildījuma kultūru. Felicita ir viena no ievērojamākajām pagājušā gadsimta vidus profesionālās mākslas pārstāvēm.”
Kurators īpaši slavē mākslinieka J. Ģērmaņa zīmēto aizkustinoši maigo portretu un divus lieliskus aktus, jaunās gleznotājas Larisas Šellares darbus, kā arī Natālijas Bessonovas radītās gleznas – veltījumus Džordža Balančina iestudētajam baletam „Dārgakmeņi”. „Šie pasteļi pārsteidz ar neparasto piesātinājumu – Natālija meistarīgi darbojas ar krāsām, viņas gleznās redzama gaismas spēle,” stāsta meistars.
Izstādi noslēdz paša Artūra Ņikitina darbi. Viņš atzīstas, ka uzskata sevi par darbaholiķi, tomēr intensīvi strādā nevis tādēļ, ka to liek darīt kāda izfantazēta nepieciešamība, bet gan tādēļ, ka jūt bioloģisku un fizioloģisku vajadzību to darīt. Šoreiz mākslinieks ļoti gribēja parādīt veltījumu D. Šostakovičam, viņa „Ļeņingradas simfonijai” (Simfonija Nr. 7). Šis skaņdarbs simbolizē krievu tautas gara spēku Otrajā pasaules karā. Šāda izvēle nav nejaušība, jo meistars ir dzimis pilsētā pie Ņevas.
Izstādē redzam arī meistara radīto Josifa Brodska portretu. Artūrs Ņikitins atceras, kā dzejnieks viesojās viņa nelielajā Vecrīgas dzīvoklītī un deklamēja savus nepārspējamos dzejoļus: „Klausoties viņā, jūtos kā noburts. Viņam bija apbrīnojama uztvere – negaidīti sāka pavisam klusu, pēc tam runāja skaļāk, bet, sajūtot poētisku ekstāzi, gandrīz vai kliedza, un es visu laiku baidījos, ka ienāks kaimiņi... Uz visu mūžu viņš manās atmiņās ir palicis kā stiprs cilvēks ar pelēkām caururbjošām acīm un rudu matu ērkuli – tādu viņu arī esmu uzzīmējis.” Savukārt par gleznu „Lolita” mākslinieks saka: „Sievietes ķermenis ir dievišķīgs Visvarenā meistardarbs. Esmu pārliecināts, ka visu brīnišķīgo, kas vien ir dabā un daiļradē, ir iedvesmojusi sievietes miesas harmonija, jutekliskā daudzveidība un bagātība.”
Šādu īpaši pasteļa tehnikai veltītu izstādi Latvijas mākslinieki rīko pirmo reizi. Pasteļi ir radušies, pilnveidojoties zīmējumiem ar mīkstajiem materiāliem – sēpiju, ogli, sangīnu, ogles zīmuli. Mīkstajā pastelī būtībā ir tie paši pigmenti, kas tiek izmantoti eļļas krāsās, vienīgā atšķirība – tajā nav eļļas. Pasteli raksturo koša un piesātināta krāsa, tas jebkuram darbam sniedz izsmalcinātības sajūtu, bagātīgas krāsas un samtainu faktūru. Šī tehnika ir radusies jau ļoti sen, viens no tās zināmākajiem pārstāvjiem ir franču gleznotājs Edgars Degā. Mūsdienās pastelis diemžēl ir nepelnīti piemirsts un redzēt mūsu laikabiedru šajā tehnikā radītos darbus ir liela veiksme.
Izstāde būs aplūkojama līdz 9. oktobrim darbadienās no plkst. 9 līdz 18. Ieeja, kā vienmēr, bez maksas.
Adrese: Rietumu Bankas centrālais birojs Rietumu Capital Centre Vesetas ielā 7, Rīgā.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
