„Rīgas Biržas” mākslas muzejā atklāta
izstāde „Mākslas klātbūtne. Rietumu Bankas glezniecības kolekcija”.
Šarls Dobinjī "Meness lēkts" Ekspozīcijā iekļautas 43 Eiropas mākslinieku gleznas, kas tapušas 19. gadsimta otrajā pusē – 20. gadsimta sākumā. Šī izstāde ir Rietumu Bankas un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kopīgi īstenotais projekts; publikai tā būs apskatāma līdz 14. oktobrim.
Pašlaik Rietumu Bankas kolekcija ir lielākais privātais mākslas krājums Latvijā un Baltijā. Tas veidots pēdējo 10–15 gadu laikā; pastāvīgā tā atrašanās vieta ir Rietumu Capital Centre – bankas centrālais birojs Rīgā. Gleznas, skulptūras, mākslinieciskais porcelāns un dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti ir izvietoti telpās, kurās notiek klientu apkalpošana, kurās strādā bankas speciālisti un menedžeri. Visi šie mākslas priekšmeti ir integrēti bankas vidē un ir neatņemama interjera daļa.
Līdz šim saprotamu iemeslu dēļ, izņemot Rietumu Bankas darbiniekus un klientus, tikai nedaudziem bija iespēja iepazīties ar kolekcijā iekļautajiem darbiem un pavisam nedaudziem cilvēkiem ir bijusi iespēja skatīt visus šos mākslas priekšmetus kopā, vienotā izstāžu telpā. Tādēļ pēc muzeja ierosinājuma tika nolemts padarīt izstādi publiski pieejamu, lai visiem mākslas cienītājiem un mākslinieku sabiedrībai dāvātu iespēju aplūkot Rietumu Bankas kolekcijas interesantāko daļu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šādam spilgtam pasākumam ir iemesls – šā gada septembrī Rietumu Banka svin savu 20 gadu jubileju.
Nacionālā mākslas muzeja speciālisti izstādē iekļaujamos darbus izvēlējās no vairāk nekā 200 bankas krājumā esošajiem mākslas priekšmetiem.
Kā sacīja izstādes kuratore, „Rīgas Biržas” muzeja programmu vadītāja Vita Birzaka: „Kolekcionēšana ir viens no veidiem, kā cilvēks pauž savu pasaules izjūtu un pasaules redzējumu. Bieži vien racionālais iemesls, kas izpaužas komponentu sistemātiskajā atlasē, estētiskajā un praktiskajā novērtējumā, iet roku rokā ar iracionālo, kad izvēli nosaka impulss, kuram atsaucas sirds un prāts.”
Rietumu Bankas krājuma vēsture aizsākas divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, un, kā lielākā daļa kolekciju, sākotnēji tika veidota visai spontāni: bankas telpu rotāšanai tika nopirkti atsevišķi mākslas priekšmeti; daži darbi tika saņemti kā dāvinājums. Tā, piemēram, viens no lielākajiem Krievijas investīciju uzņēmumiem „Troika Dialog” divtūkstošo gadu sākumā uzdāvināja Rietumu dažas lieliskas Šemjakina litogrāfijas, kas tapušas ASV.
Turpmākajos gados ieguvumu skaits palielinājās, turklāt pirkumi tika veikti aizvien mērķtiecīgāk. Sākās sadarbība ar pasaules lielākajiem izsoļu namiem, tādiem kā „Christie’s” un „Sotheby’s”, kā arī ar lielākajām mākslas galerijām Latvijā. Šādi kolekcijai pievienojās pirmie Eiropas slavenāko mākslinieku – Šarla Dobinjī, Kamila Koro, Žila Diprē, Žorža Lapšina un citu Barbizonas un Parīzes skolu pārstāvju darbi.
Divtūkstošo gadu sākums vēsturiski bija laiks, kad atsevišķos tirgus segmentos bija visai pieejamas cenas, bet piedāvājums – vairāk nekā interesants. Šīs labvēlīgās apstākļu sakritības iespaidā bankas kolekcijai pievienojās tādas „pērles” kā Dobinjī „Mēness lēkts” – glezna, kas iedvesmo ne vien ar savu monumentālumu, bet arī ar interesanto likteni. Ir zināms, ka savulaik šo gleznu 1877. gada Parīzes salonā iegādājās slavenais rakstnieks Aleksandrs Dimā (dēls), un vairākus gadus tā atradās viņa mājās. Tomēr pēc kāda laika viņam nācās pārdot daļu sava īpašuma, tostarp arī šo gleznu. Vēlāk glezna vairakkārt tika pārdota dažādās izsolēs līdz brīdim, kad liktenis atveda to uz Rīgu, un tā nonāca Rietumu Bankas mākslas kolekcijā. Interesanti, ka nesen tika saņemts pieprasījums no Vācijas, kur mākslas zinātnieki cenšas atjaunot kādu slavenu kolekciju (vismaz kataloga veidā), kurā šī glezna atradās 20-30. gados.
Divdesmitā gadsimta pirmās puses glezniecības stils ir pārstāvēts ar tā dēvēto Parīzes skolas „otrās paaudzes impresionistu” – Iļjas Paviļa, Žorža Lapšina un citu autoru darbiem.
Līdztekus kolekcijas Rietumeiropas daļas veidošanai tika iegādāti Latvijas skolas klasiķu darbi. Izstādē ir redzama tikai neliela, taču interesantākā to daļa, tostarp gleznas, kuras Latvijas mākslinieki radījuši, strādājot vai mācoties Rietumos. Tā, piemēram, izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot Beļcovas darbu „Kafejnīca”, kas tapis Parīzē, Liberta „Osmāna bulvāri Parīzē”, Tīdemaņa Beļģijas laika darbus.
Izstādē būs redzamas arī dažas Krievijas mākslinieku gleznas, tomēr tās visas tādā vai citādā veidā ir saistītas ar Eiropu. Starp tām ir izcilā Krievijas portretista Alekseja Harlamova darbi. Būdams viens no Mākslas akadēmijas labākajiem absolventiem, viņš ieguva grantu ārvalstu ceļojumam, ir daudz ceļojis pa Eiropu un visbeidzot apmetās uz dzīvi Francijā. Kā par viņu ir rakstījis Iļja Repins: „Aleksejs Aleksejevičs trakoti mīlēja Parīzi un vēlējās tur palikt uz mūžu”.
„Rietumu Bankas kolekcija nav pabeigta, arī pašlaik tā attīstās, tomēr kodols jau ir izveidojies. Pirkumu kļūst aizvien mazāk – pašlaik vairs nav tik viegli atrast kolekcijas vispārējam līmenim atbilstošu darbu,” stāsta Rietumu Bankas Padomes loceklis Aleksandrs Gafins. –„Mūsu krājuma filozofiju varētu raksturot šādi: māksla atrodas mums līdzās un strādā kopā ar mums, radot unikālu gaisotni, kas veicina mūsu darbus un panākumus. Tā ģenerē jaunu pievienoto vērtību un rada īpašu vidi un pamatu saskarsmei ar klientiem. Pateicoties tam, mūsu banka šādi ir ieguvusi vienas no Latvijas inteliģentākajām bankām reputāciju.”
Lēmums savā jubilejā pasniegt dāvanu mākslas mīļotājiem ir likumsakarīgs: daudzu gadu garumā Rietumu Banka ir atbalstījusi dažādus mākslas projektus. Tā, piemēram, ar bankas atbalstu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 2007. gadā festivāla „Francijas pavasaris” ietvaros ir sarīkojis tādas vērienīgas izstādes kā „Sevras porcelāns. 18.– 21. gadsimts”, 2008. gadā „Nīderlandes art-deko”, 2009. gadā „Patiesība un skaistums” – 19.–20. gadsimta Krievijas glezniecība no LNMM kolekcijas, 2012. gadā Latvijā līdz šim lielāko Faberžē juvelierizstrādājumu nama darbu izstādi no Maskavas muzeju kolekcijām un daudzas citas.
„Mēs augstu vērtējam atbalstu, kuru muzejs mums sniedz darbu iegādē, uzglabāšanā un restaurēšanā. Šeit bankas kolekcija ir labi pazīstama, tādēļ mēs bieži vēršamies pie muzeja darbiniekiem pēc padoma. Ceram, ka mūsu kopīgais darbs, kas ļāva sarīkot šo izstādi, dāvās patiesu baudu visiem mākslas mīļotājiem,” saka bankas Sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga pārvaldes vadītājs Sergejs Grodņikovs.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
